Uz brīdi iedomāsimies, ka esam pasākumā, kurā sapulcējušies dažādi cilvēki. Mēs atrodam kompāniju, kurā izvēršas pavisam aizraujoša saruna. Vakara gaitā kompānijas un cilvēki pamainās, un brīdi vēlāk, mēs nonākam pavisam citā kompānijā. Par pārsteigumu, tajā notiek tā pati aizraujošā saruna – vārds vārdā.

Vārds vārdā.

Šāds deja vu reālajā dzīvē liktos ārkārtīgi dīvains, bet kaut ko līdzīgu mēs piedzīvojam teju ik dienu sociālajos tīklos. Īpaši pandēmijas laikā tie ir kļuvuši par vienu lielu un nebeidzamu ballīti, kurā mēs kā satura patērētāji plūstam starp dažādām platformām, mēģinot atrast kādu personu vai uzņēmumu, kurš mūs negarlaikotu. Šeit arī paceļas jautājums - kam mēs esam gatavi atdot savu vērtīgo laiku? Vai tās būs vienveidīgas, dublētas un bezpersoniskas sarunas? 

Un vai mēs, kā satura veidotāji un patērētāji, tomēr nealkstam atsvaidzinošas dažādības?

Nicolas I. no Unsplash

Autentiska virtuālā dzīve

Kad sākās pandēmija, mūsu ģimenes, draugi un kolēģi no fiziskām personām pārtapa par digitāliem pikseļu kopumiem mūsu ekrānos. Fun fact, bet es lielāko daļu savu kolēģu neesmu satikusi dzīvē. Viņi ir cilvēki, kuru darbiem un sniegumam es sekoju aģentūras intranetā, čatā vai sociālajos tīklos ik dienu.

To pašu mēs varam teikt par ļoti daudziem uzņēmumiem, kuri dīkstāves laikā cenšas savu biznesu un klientu pulku pārnest uz digitālo vidi. Uzņēmumi cīnās par patērētāju uzmanību dažādās platformās, taču bieži mēģina to darīt, šaujot vienu ziņu pa vairākām sekotāju grupām. Protams, tas ir labāk, kā klusēšana, tomēr arī sociālo tīklu patērētāji nav ievietojami vienā universālā kategorijā. 

JOSHUA COLEMAN no Unsplash

Šeit piemērs iz dzīves: 

Mazumtirdzniecības uzņēmums, kura bizness saistīts ar pārtikas produktiem un kura primārā mērķauditorija ir Gen X un Y, ir regulāri aktīvi sociālo tīklu satura veidotāji. Uzņēmums publicē košus un uzmanību piesaistošus ierakstus un storijus vismaz trīs reizes nedēļā. Par spīti regulārai komunikācijai Facebook, Instagram un Linkedin, viņu sekotāju iesaiste ir daudz zemāka Facebook un LinkedIn nekā Instagram. Kādēļ?

Veicot uzņēmuma sociālo tīklu auditu, bija redzams, ka pamata problēma ir saturā, kas visos trīs kanālos ne ar ko neatšķīrās. Saturs pārsvarā tika pielāgots Instagram lietotāju paradumiem, nepadomājot par Facebook un Linkedin auditorijām, kurām svarīgas ne tikai skaistas bildes, bet arī ziņa.

Veltot papildus 20 minūtes ik dienu, pielāgojot saturu atbilstoši kanālam, tika panākts lielisks rezultāts. Ieguldītais laiks atmaksājās.

Starp citu, Facebook joprojām ir populārākais sociālais tīkls gan Latvijā, gan pasaulē, tādēļ vēl jo vairāk tas ir svarīgs klientu uzrunāšanas kanāls.

Will Myers no Unsplash

Pielāgots saturs nav izniekots laiks

Stereotips, ar kuru diezgan bieži sastopos darbā, ir regulāras un pielāgotas komunikācijas spēka nenovērtēšana. Uzņēmēju vidū joprojām pastāv uzskats, ka sociālie tīkli ir laika un finansiālo resursu izšķērdēšana. Esmu dzirdējusi patiešām daudzus argumentus, kuriem es daļēji varu piekrist. Jā, sociālie tīkli uzņēmējdarbībā ir bezjēdzīgi, taču tikai tādā gadījumā, ja tos lieto bezmērķīgi un nekonsekventi.

Sociālie tīkli ir tā vieta, kur uzņēmumu vispirms meklē lielākā daļa Y un Z paaudzes patērētāju. Iespēja pārliecināties par uzņēmuma eksistenci un reputāciju nekad nav bijusi tik svarīga, kā šobrīd. 

Turklāt, statistika rāda , ka 90% uz patērētājiem fokusētu uzņēmumu ir piesaistījuši klientu uzmanību, izmantojot sociālos tīklus. Savukārt 70% no uzņēmumiem šādā veidā piesaistījuši jaunus klientus. Kādēļ neizmantot šos bezmaksas kanālus lietderīgi? Pielāgojot saturu uzņēmumi ne tikai uzrunā dažādās patērētāju grupas ar viņiem pielāgotu ziņu, bet arī parāda, ka neslinko uz savu sekotāju rēķina. 

Brett Jordan no Unsplash

Tas, ko mēs bieži piemirstam - patērētāji tiešsaistē nav digitālu pikseļu kopums; tie esam mēs paši. Nesen savu Linkedin kontaktu vidū veicu mini-aptauju, lai saprastu, kā man zināmie satura veidotāji un patērētāji veido saturu sociālajos tīklos. Man atbildēja 15 mileniāļi, vecumā no 24 līdz 41 gadiem, kuri sadalījās divās frontēs. 60% respondentu atzina, ka vienmēr pielāgo ziņu attiecīgajam kanālam; 40% tikai dažreiz izvēlas pielāgot ziņu.

Kāds no maniem kontaktiem komentāros dalījās savā pieredzē: 

Reiz tā darīju – izplatīju vienu un to pašu saturu visos kanālos... Kad sapratu, ka katra platforma ir atšķirīga un tām ir dažādas funkcijas, kļuvu par labāku satura veidotāju.”

Iedvesmojoši, vai ne?

Riskēšu dalīties ar nepopulāru viedokli, bet mani priecē pozitīvā tendence, kuru COVID-19 dīkstāves laikā esmu novērojusi digitālajos kanālos. Uzņēmēji ir spiesti kļūt radošāki, līdz ar to arī man, kā patērētājai, ir stimuls sekot viņu jaunumiem. Arvien vairāk uzņēmumu sāk interesēties un apgūt sociālo tīklu mārketingu un digitālo reklāmu iespējas, kas veicinās ne tikai veselīgu konkurenci e- komercijā, bet arī aizvien jaunus un radošus satura risinājumus patērētāju uzrunāšanai.

SIA NOTRE
Reģ.nr.: 40103552109
VAT Reg.No.: LV40103552109
Adrese: Viršu iela 13-11, Tīraine
LV-2167
Bankas konts: LV68HABA0551039281271
AS SwedBank
SWIFT/BIC: HABALV22

[email protected]

1 Step 1
keyboard_arrow_leftPrevious
Nextkeyboard_arrow_right